Cilvēki bieži izvairas fotografēties Latvijas pelēkajos mēnešos pie dabas, nenojaušot, ka patiesībā tieši tad daba ir izveidojusi studijas cienīgu fonu – tik neitrālu, ka ļauj izcelties fotogrāfiju galvenajam mērķim – TEV.
Novembrī ir ne tikai izcili dabas foni, bet arī izcila gaisma. Novembrī mēs negaidam saulrietu, jo tādu tik pat kā nav, bet tomēr, ja gaidītu, nebūtu jācenšas palikt nomodā līdz teju pusnaktij kā tas ir vasarā – fotosesiju pieprasītākajā laikā. Novembrī debesis bieži aizklāj biezu mākoņu kārta, kas jau atkal veido dabiski difuzētu studijas gaismu. Šī gaisma ir maiga, sejas ādai komplimentējoša un fotogrāfa darbam ērta, jo nav jādomā par debespusēm un gaismas lenķiem – vari fotografēties uz jebkuru pusi un justies brīvi, īstenot jebkuru ideju.
Novembrī vairs nav arī tik silts, kas patiesībā arī ir labi. Es kā fotogrāfe mīlu fotografēt apģērbus, kas komplektēti daudz slāņos. Tas koptēlu padara daudz interesnatāku, dinamiskāku un dabiskāku. Kostīmi, cepures, šalles, trenči un vējjakas, adīti džemperi, kuros ievīties – tas viss pienes ne tikai siltuma kārtiņu, bet arī īpašu garoziņu fotogrāfijām.
Nebaidieties fotografēties šajos mēnešos, kad daba paliek klusāka.
Izmantojiet to kā plusu – mūsu Latvijas pelēko 🩶